Krievu sala
Vidēji liela sala, zema, pārpurvota sala Daugavas lejtecē pie Hapaka grāvja ietekas Daugavā, Radusies apvienojot Komandanta un Bezvārda salu. Tagad pussala ar dziļiem aizaugušo atteku līčiem, kur pēdējos gadus lielā skaitā ligzdojuši lielie ķīri un citi ūdensputni. Sala atrodas Rīgas brīvostas teritorijā un daļa tās noteikta kā ražošanas teritorija. Ar šādu pamatojumu salas attekas un līči 2006- 2008. gadā tiek uzbērti. Sala veidota no smalkas aluviālās smilts ar dūņām un dūņainas smilts starpkārtām. Izveidojusies 18. gs. 1. pusē, daļēji noskalota un pārveidota laikā līdz 19. gs. 40. gadiem, kā sala saglabājās līdz 20. gs. 60 gadiem. Uz salas atrodas a/s "Bolderāja" vecās attīrīšanas iekārtas. Ap 1912. gadu pastāvējušo lielgabalu baterijas novietni Bolderājas kāpās pie Hapaka ieeja Daugavā likvidēja un lielgabalus pārcēla uz toreizējo Bezvārda salu. Pēc A.Popes versijas- par Krievu salu iesaukuši tādēļ, ka 1. Pasaules kara sākumā tur bijusi ierīkota krasta aizsardzības baterija. Kad 1917. gada 2. septembrī Krievijas karaspēks bija spiests Rīgu atstāt, bija uzbūvēti divi peldoši pagaidu tilti pāri Daugavai: no cietokšņa uz Mangaļsalu un pāri Krievu salai uz Vecmīlgrāvi. Pēc artilērijas apšaudes pārtraukšanas sapieri esot uzspridzinājuši baterijas un aizdedzinājuši koka ēkas.... Krievu salā ir saglabājušies atsevišķi seno bateriju fragmenti, taču tie Brīvostas plānu dēļ ir apdraudēti, tāpat kā lielo ķīru ligzdošanas vieta un Bolderājas iedzīvotāji iepretim salai. Informāciju apkopojusi Bolderājas grupa